Pamats

Ir dabīgi, ka apmetuma sistēmām tiek izmantoti dažādi produkti. Atbilstoši spēkā esošajiem standartiem pirms apmetuma darbu uzsākšanas jānovērtē virsmas piemērotība. Arhitektūras mantojuma ēkās sienu materiāli bieži ir dabīgais akmens, keramiskie ķieģeļi vai jaukts mūris, māls, koks u.c. Ja ēkas ir jaunākas būvniecības, tām parasti neattiecas kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, un to mūra materiāli ir dzelzsbetons, silikāta ķieģeļi, gāzbetons vai koksne. Pastāvot daudzām mūra sienu materiālu variācijām, apmetuma maisījumi tām ir jāizvēlas atbildīgi.

Pirms apmetuma uzklāšanas betonam jābūt pietiekami izžuvušam un sarukušam. Virsmai jābūt nepieciešamajai stiprībai un bez piesārņojuma, piemēram, veidņu eļļas paliekām. Pirms apmešanas darbu uzsākšanas ir svarīgi, mitrinot virsmu, pārbaudīt betona uzsūktspēju, stiprību (noberžot) un tīrību (notīrot). Tāpat ieteicams izmērīt temperatūru un atlikušā mitruma līmeni. Ģipša apmetumi nav piemēroti vieglbetona paneļu elementiem.

Īpaši mūra konstrukcijām ir svarīgi precīzi zināt izmantotās ķieģeļu īpašības, jo to dažādība ir gandrīz neierobežota. Galvenie nosacījumi ir ir tādi, ka pirms apmetuma darbu uzsākšanas mūra šuves jābūt aizpildītām, mūris nedrīkst būt netīrs un jābūt sausam. Sadrupinājumi jāaizlabo ar tam paredzēto javu, bet sāls nogulsnes jānoņem mehāniski. Jāizvairās no dažāda biezuma apmetuma slāņiem. Ārpusē sacietējušo apmetumu ieteicams pārklāt ar armējošo maisījumu un sietu.

Jauktā mūra konstrukcija ir problemātiska pamatne ar atšķirīgām īpašībām – tā neveido viendabīgu virsmu, tāpēc var rasties lokālas slodzes. Ja apmetamajā virsmā ir vairākas konstrukcijas materiālu daļas (piemēram, daļa silikāta ķieģeļu un daļa keramisko ķieģeļu), apmetot obligāti jāierušina armējošais tīkls, lai samazinātu plaisu veidošanos.

Porainais betons ir īpaši labi siltumu noturošs minerālais materiāls sienām, kas satur ļoti lielu daudzumu gaisa poru, kas veidojas ķīmiskas reakcijas laikā, izdaloties gāzēm. To bieži sauc arī par gāzēto silikātu. Apmešanai tas jāuzmūrē ar aizpildītām šuvēm, tīrs un sausā stāvoklī. Sadrupinājumi jāaizlabo ar tam paredzēto javu, sāls nogulsnes jānoņem mehāniski. Jāizvairās no dažāda biezuma apmetuma slāņiem. Ārpusē sacietējušo apmetumu ieteicams pārklāt ar armējošo maisījumu un sietu.

Ja konstrukcijas pamatu veido koksnes materiāli, piemēram, koksnes šķiedru vate, jāparūpējas, lai plātnes būtu pareizi nostiprinātas pie pamata. Mitras vai mitras plātnes jābūt pilnībā sausām. Apmetuma darbus var sākt tikai pēc tam, kad balsta konstrukcija, kas izgatavota no izturīga mūra vai betona, ir pietiekami izžuvusi, lai izvairītos no vēlākām ēkas bojājumiem. Brīvie elementi jānoņem. Īpaša uzmanība jāpievērš lietus necaurlaidīgām šuvēm un detaļām.